Jūrtaka - Maršruta informācija

Matsalu nacionālais parks un Rietumigaunijas salas

Matsalu līcis, Sāmsala, Muhu, Hījumā, Vormsi salas

Virtsu - Puise: 100 km, 42.–46. diena

Jūrtaka ved cauri Matsalu nacionālajam parkam – lielākajam Ziemeļeiropas mitrājam. Tas ietver seklo Matsalu līci, Kasari upes lejteci, krasta niedrājus, pārplūstošās Kasari palieņu pļavas, piekrastes ganības, meža pļavas un aptuveni 50 jūras salas. Matsalu nacionālajā parkā ir dabas takas un 7 putnu vērošanas torņi. Teritoriju šķērso Baltās – Baltijas jūras putnu migrācijas ceļš. Te var ieraudzīt briežus, alņus, lapsas u.c. dzīvniekus. Jūrtaka iet pa grantētiem lauku ceļiem un cauri Lihulas pilsētiņai. Ar prāmjiem no Virtsu vai Rohukilas ostām var nokļūt Rietumigaunijas arhipelāga salās – Sāmsalā (Saaremaa), Vormsi un Hījumā (Hiiumaa).

E42. diena. Virtsu - Kuke.

Cauri orhideju un kadiķu laukiem

Maršruts piemērots tiem, kam iešanu patīk apvienot ar izziņu. Jūrtaka izlokās cauri Virtsu ciemam, aiz kura 3 km garumā virzās gar šosejas malu un tad taisnā leņķī pagriežas uz ziemeļrietumiem, izlīkumojot cauri vēja parkam un bijušajam padomju armijas militārajam lidlaukam, kura apkaimē vasarā bagātīgi zied orhidejas. Tālāk skatam paveras Suur Väin jūras šaurums un skaisti kadiķu lauki. Pirms Jõeoja strauta ~ 1 km garumā ceļš iet pa jūras senkrasta augšdaļu.


M43. diena. Kuke - Meelva.

Gar Baltijas ledus ezera salām

Maršruts piemērots aktīviem gājējiem. Jūrtaka iet pa nelieliem lauku ceļiem, kur paveras ainavas ar viensētām un apstrādātām zemēm. Tuvojoties Matsalu līcim, parādās mitrāji – aizaugoši ezeri, kas kādreiz atdalījušies no jūras kā līči un mājlopu noganītās piejūras pļavas. Pie Mõisaküla (sākas Matsalu nacionālais parks) un Salevere ciemiem redzami izteikti reljefa paaugstinājumi, kas pirms vairāk nekā 10 000 gadiem bija salas Baltijas ledus ezera ūdeņos.


M44. diena. Meelva - Penijõe.

Pa Livonijas Indriķa hronikas pēdām

Maršruts, kas izvietojies dienvidos no Matsalu līča, piemērots aktīviem gājējiem. Jūrtakas šīsdienas posma sākuma un beigu punkti atrodas Matsalu Nacionālajā parkā, taču lielākā tās daļa – ārpus parka teritorijas. Ceļotāju uzmanību piesaistīs mazie ciemi un lauku ceļi ar skaistām viensētām un lauku ainavām, kurās ganās zirgi un aitas, kā arī Lihula – Sāmsalas-Vīkas bīskapijas pirmā galvaspilsēta, kas netieši pieminēta Livonijas Indriķa hronikā saistībā ar 1211. gada notikumiem, kad Daugavgrīvas (pie Rīgas) klostera abatu Teoderihu iesvētīja par pirmo Igaunijas bīskapu.


M45. diena. Penijõe - Laiküla.

Apkārt Ziemeļeiropas lielākajam mitrājam

Jūrtaka apmet līkumu Kasari upes deltai – tās ietekai Matsalu līcī, kur izveidojies viens no Ziemeļeiropas lielākajiem mitrājiem ar plašiem niedru laukiem, piejūras pļavām, vecupēm un seklā līča ūdeņiem, kas ir nozīmīga putnu ligzdošanas un atpūtas vieta migrāciju laikā. Lielākā maršruta daļa ved pa lauksaimniecības zemju ainavām un maziem ciematiem. Kirblas apkaimē redzams reljefa paaugstinājums – kādreizējā Baltijas ledus ezera sala ar senkrastu tās ziemeļdaļā.


M46. diena. Haeska - Puise.

Putnu un dabas vērošana Matsalu nacionālajā parkā

Viens no skaistākajiem Matsalu nacionālā parka Jūrtakas posmiem, kas ved cauri Matsalu līča apkaimes lauksaimniecības zemēm un piejūras pļavām, kur rudeņos pulcējas tūkstošiem migrējošo dzērvju un zosu. Pie Haeska ciema (piejūras pļavas, sekli līči, mazas saliņas, mājlopu ganības) un Puise ragā (piejūras pļavas ar ganībām, sēkļi) ir izcilas putnu vērošanas vietas, kur uzcelti torņi. Ainaviski skaistākie skati uz jūru un salu virtenēm paveras Põgari - Sassi un Puise nina apkaimē.


Vormsi sala un Kihnu sala.

Igaunijas ceturto lielāko – Vormsi – salu ir ērti iepazīt gan ar kājām, gan ar velosipēdu. Kihnu sala ir lielākā Rīgas jūras līča un septītā lielākā Igaunijas sala.

Vormsi sala

Sala ir lieliska vieta vairāku dienu pārgājienam pa cilvēka neskartu dabu miera un klusuma meklētājiem. Piejūras pļavas, niedrāji un līči piedāvā dzīvesvietu reti sastopamām augu un putnu sugām. Ceļā pa 7 km garo pārgājienu taku, kas sķērso Rumpo pussalu (Nr. 2, GPS: 58.970218, 23.265418), var redzēt retus ķērpjus un novērot jūras putnus.

Vormsi salu 13. gadsimtā dibināja zviedri. Tieši piekrastes zviedru kultūras mantojums, Zviedrijai raksturīgās sarkanās mājas un interesantie zviedriskie ciemu nosaukumi padara Vormsi par vienu no savdabīgākajām salām Baltijas jūrā. Labu pārskatu par kādreizējo piekrastes zviedru dzīvesveidu sniedz Svibi lauku dzīves muzejs (Sviby talumuuseum) (Nr. 3, GPS: 58.985012, 23.301669) – pēc fotogrāfijām un aizbēgušo piekrastes zviedru atmiņām
pilnībā atjaunota piekrastes zviedru lauku sēta. Vormsi kapsētā (Nr. 4, GPS: 58.999338, 23.232949) ir saglabājušies vairāk nekā 330 dažādi riņķa krusti, kas ir lielākais šādu krustu kopums pasaulē. Salas galvenais vēstures un kultūras piemineklis – 14. gadsimta Svētā Olava baznīca (Püha Olavi kirik) (Nr. 4, GPS: 58.999338, 23.232949) izceļas ar to, ka baznīcai nav torņa. Vasaras periodā Relbi vējdzirnavas (Rälby tuulik) (Nr. 5, GPS: 59.011983, 23.283609) piedāvā iegādāties vietējos rokdarbus.


Saksbijas (Saxby) piekrastē, kur atsedzas kaļķakmeņi, atradīsiet pārakmeņojušos pirms miljoniem gadu tropiskajā seklūdens jūrā dzīvojošus augus un dzīvniekus. Tur atrodas arī Saksbijas bāka (Saxby tuletorn), kas piedāvā skaistus skatus uz jūru un salu (Nr. 6, GPS: 59.027647, 23.117274). Viena no pievilcīgākajām vietām Vormsi ir salas centrā egļu mežā esošais Huitbergi kaļķakmens paugurs un 3 km garā Huitbergi pastaigu taka (Huitbergi matkarada) (Nr. 7, GPS: 58.993161, 23.181986).

Kihnu sala

Tās kopējā platība ir 16,9 km², sala ir 7 km gara un līdz 3,3 km plata. Kihnu ir lielisks galamērķis vienas vai divu dienu izbraucienam, lai dotos pārgājienā kājām vai atklātu to ar velosipēdu, ko salā var ērti noīrēt. Prāmju satiksme uz Kihnu ostu (Nr. 1, GPS: 58.14095, 24.01846.) tiek nodrošināta no Munalaiu ostas. Bargā ziemā neaizmirstams piedzīvojums būs nonākšana salā pa ledus ceļu.


Bijusī roņu mednieku un zvejnieku sala ar šobrīd aptuveni 600 iedzīvotājiem spītīgi saglabā savu identitāti. UNESCO kultūras mantojuma sarakstā iekļautās Kihnu kultūras telpas unikālās īpašības ir kopienas dzīvesveids, daudzpusīgās kultūras tradīcijas, kihnu valoda, mūzika, tautastērpi un daba. Vēl šobrīd var sastapt Kihnu sievas garos, strīpainos brunčos ar pītu grozu rokā, braucot ar motociklu.


Kihnu salas kultūras un dabas vērtību atklāšanai ir piemērots aptuveni 23 km garais piekrastes maršruts, kas šķērso četrus ciemus – Sēre (Sääre), Linakila (Linaküla), Rotsikila (Rootsiküla) un Lemsi. Kihnu muzejs (Nr. 2, GPS: 58.13317, 23.98255), kas uzņem viesus visu gadu, sniedz pārskatu par salas vēsturi, tostarp par slavenā vietējā kapteiņa Kihnu Jenna (Kihnu Jõnn) dzīvi. Vērts apskatīt arī Kihnu baznīcu (Nr. 3, GPS: 58.13314, 23.98331) un kapsētu (Nr. 4, GPS: 58.13818, 23.98761.), kas atrodas pretī muzejam. No bākas (Nr. 5, GPS: 58.09705, 23.97111) vasarā var baudīt skaistu skatu uz salu, apkārtesošajām sērēm un jūru. Piemiņas akmens pie kādreizējām Kihnu Jenna mājām (Nr. 6, GPS: 58.11535, 23.99403.) iepazīstina ar salas leģendāro “mežonīgo kapteini”.


Hījumā (Hiiumaa) sala.

Tikai stundas braucienā ar prāmi no Igaunijas kontinentālās daļas atrodas sala, uz kuras laiks rit savādāk.

Mierīgajam dzīvesveidam asumu piešauj jaukais vietējo humors. Pirms 455 miljoniem gadu meteorīta eksplozijas rezultātā radusies Hījumā ir viena no vecākajām salām pasaulē.

Igaunijas otrajai lielākajai salai raksturīgā neskartā daba ir ideāla pārgājienu cienītājiem un velobraucējiem. Hījumā ir kā viens liels SPA – daudz saules, nomierinoša jūras šalkoņa, sīki olīši pludmalē, kas masē pēdas, un sāļš jūras ūdens, kas ārstē gan miesu, gan garu. Garās smilšainās pludmales ir lieliska vieta aktīvai atpūtai. Vējainā un brāzmainā Ristna ir īsta sērferu paradīze. Romantisku pastaigu piedāvā Sēretirpa (Sääretirp) zemesrags, kur starp Kasari (Kassari) pussalas kadiķiem nesteidzīgi ganās aitas.


Galvenais salas apskates objekts ir tās bākas. Kepu (Kõpu) ir viena no trīs pasaulē vecākajām bākām, kas nav pārtraukusi savu darbu. Ristna un Tahkuna bākas ir projektējis pasaules slavenā inženiera Gustava Eifeļa birojs. Uzkāpjot bākā, paveras brīnišķīgs skats uz Igaunijas mežaināko apvidu.


Hījumā joprojām laivas ir no koka un vīri no dzelzs. Piedzīvojuma vērts ir izbrauciens ar burukuģi “Lisette” vai “Hiiu Ingel”. Aukstajos ziemas mēnešos prāmja vietā var izmēģināt Eiropā garāko 26 km garo ledus ceļu, kas salu savieno ar Igaunijas kontinentālo daļu. Salas galvaspilsēta Kerdla (Kärdla) ir viena no Igaunijas zaļākajām pilsētām. Šeit no pilsētas trokšņiem var atpūsties kādā patīkamā piejūras brīvdienu mājā vai vietējā krodziņā nobaudīt Hīu alu un kūpinātas zivis.
 


Sāremā, Muhu un Ruhnu salas.

Igaunijas lielākā sala Sāremā, ko ietver tūkstošiem mazākas salas un saliņas, ir godam pelnījusi savu vārdu.

Pēc pusstundas brauciena ar prāmi, nonākot Muhu salā, pārņem sajūta, ka laiks apstājas – laika gaitā daba un tradīcijas nav daudz mainījušās. Muhu sala ir pazīstama ar saviem skaistajiem rokdarbiem. Spilgtās krāsas un ziedu izšuvumus ir iedvesmojusi vasarā ziedošā sala. Šeit aug vairāk nekā 25 aizsargājamās orhideju sugas. Sāremā ziemeļu pludmales atsegumos un stāvkrastos var novērot gandrīz pirms 440 miljoniem gadu izveidojušos fosilijām bagātos silūra atsegumus.

Mazā šauruma dambis, kas savieno Muhu salu un Sāremā, ir iemīļota putnu vērotāju vieta. Putnu migrācijas laikā šo vietu pārlido tūkstošiem ūdensputnu un zvirbuļveidīgo. Sāremā rietumu daļā piedzīvojumus piedāvā Vilsandi nacionālais parks. Kad ūdens līmenis ir zems, caur jūru kājām var aiziet līdz Vilsandi salai. Liela iespēja ieraudzīt arī roņus.


Līdztekus skaistajai dabai vērts iegriezties arī piejūras kūrortpilsētā Kuresārē (Kuressaar). Šeit der pavadīt vairākas dienas – izbaudīt SPA procedūras un pastaigāties pa mājīgo vecpilsētu. Pilsētas populārākajā apskates objektā – lepnajā 14. gadsimta bīskapa pilī – šodien atrodas Sāremā muzejs. Sāremā jūs gaida vēsturiska pilsēta ar jaukām kafejnīcām, kur tiek piedāvāti vietējie ēdieni, Sāremā kūpinātas zivis un mājas alus, kā arī bagātīga SPA viesnīcu izvēle vai nelielas lauku sētas.


Ja pilsētas kņada apnīk un ilgojaties atgriezties dabā un pie dziedošajiem līviem, tad dažu stundu attālumā no Romasāres (Roomassaar) ostas gaida Rīgas jūras līča pērle – Ruhnu sala.