Jūrtaka - Maršruta informācija

Hāpsala un piekrastes zviedru ciemati

Hāpsalas līcis un Noarotsi pussala, Osmusāres sala
Tuuru – Nõva: 136 km, 47.–52. diena

Īsu brīdi Jūrtaka seko bijušai platsliežu dzelzceļa līnijai, citviet turpinās pa lauku ceļiem, bet apdzīvotās vietās un Hāpsalā – pa gājēju ietvēm un krasta promenādēm, kur izvietotas atpūtas vietas un jauki krodziņi. Hāpsalā ir plašs SPA viesnīcu piedāvājums, kas nereti izvietojušās vēsturiskā kūrorta ēkās. Hāpsalas vecpilsētā apskatāma bīskapa pils, kurā katru gadu augustā notiek populārais Baltās dāmas festivāls. Tālāk Jūrtaka ved cauri Noarotsi pussalai, kas kādreiz bijusi jūras dibens, taču, ceļoties zemes garozai pēc pēdējā apledojuma, kļuvusi par sauszemi. Šeit apskatāmi mazi senzviedru ciematiņi ar atšķirīgu kultūrvidi un ainavu, kā arī sekli ezeri, kas kādreiz atdalījušies no jūras.

M47. diena. Tuuru - Rohuküla.

Otrie vārti uz Monzunda arhipelāga salām

Jūrtakas posms piemērots aktīviem gājējiem. Šajā Jūrtakas posmā nemitīgi mainās ainava. Mazi ciemi mijas ar apstrādātiem laukiem, ganībām, viensētām un kaļķakmens ieguves karjeriem. Iešanu gar jūras krastu ierobežo mitrāji un privātīpašumi, tādēļ maršruts pie jūras iznāk tikai Kiviküla un Pusku ciemos, kur paveras skati uz Väinameri jūras šaurumu un daudzām salām, kā arī pie Rohuküla ostas.


M48. diena. Rohuküla - Haapsalu - Uuemõisa.

Populārais Igaunijas kūrorts - Hāpsalu

Daudzveidīgs Jūrtakas posms, kas piemērots aktīviem gājējiem, kam interesē kūrorta vēsture un tradīcijas. Pirmie trīs maršruta kilometri iet pa bijušo Haapsalu – Rohuküla platsliežu dzelzceļu, izmet loku gar Haapsalu līci caur Pullapää neem, šķērso piekrastes mežus, kur izveidotas veselības takas un pa piekrastes promenādēm un mazajām ieliņām apmet loku apkārt Haapsalas pilsētai. Šķērsojot nelielu mitrāju aiz pilsētas, tā finišē skaistajā Uuemõisa parkā.


E49. diena. Uuemõisa - Elbiku.

Apkārt Hāpsalu līcim

Maršruts piemērots tikai sportiskiem gājējiem, kam vairāk svarīgs ir pats iešanas process. Jūrtaka galvenokārt virzās gar autoceļu malu un tikai starp Ingküla un Aulepa ciemiem izlokas pa mazākiem lauku ceļiem, kur baudāmas lauku ainavas ar viensētām, laukakmeņiem un ganībām.


E50. diena. Österby - Riguldi.

Noarootsi - Zviedriskā pussala

Maršruts piemērots aktīviem gājējiem, kurus interesē savdabīgā Noarootsi pussala un ar zviedriem saistītā kultūrvide. Maršruts izved cauri Österby, Pürksi, Hosby un Hara ciemiem, kuros ir dažādu veidu žogu ieskautas ēkas. Pussalas ziemeļos taka apmet loku aizaugošajam Vööla meri – ezeram, kas atdalījies no jūras kā līcis. Seklā Hara līča apkaimē vērojamas skaistas ainavas ar plašiem niedrājiem, piejūras kadiķu pļavām un mājlopiem.


M51. diena. Riguldi - Dirhami.

Vieta ar meteorīta krišanas pēdām

Maršruts piemērots ikviena vecuma un sagatavotības gājējam. Izņemot pirmos 3 km, maršruts iet gar jūras krastu. Pārsvarā tas ir smilšains liedags ar skaistām priekškāpām, pelēkajām kāpām un laukakmeņiem jūrā. Liedagā var būt saskalotas aļģes, dažviet tas aizaudzis ar blīvu augāju. Iepretim Rooslepa ciemam un citviet jūrā un krastā redzami stipri sadēdējuši akmeņi – t.s. brekčijas, kas ir sena meteorīta sprādziena rezultātā sakusuši un sadēdējuši ieži. Maršruta galapunktā var pasēdēt krodziņā, no kura terases paveras skaists skats uz jūru un ostu.


M52. diena. Dirhami - Nõva.

Skarbā ziemeļu daba

Maršruts piemērots ikviena vecuma un sagatavotības gājējam. Ainavu ziņā izcili daudzveidīgs Jūrtakas posms, kurā jau ir apjaušama Igaunijas ziemeļu piekrastei raksturīgā daba. Maršruts gandrīz visā garumā ved gar jūras krastu, kur līčos ir skaisti, smilšaini liedagi, zemesragos – laukakmeņiem klāti krasti, bet Põõsaspea neem raga (izcila putnu vērošanas vieta) ziemeļdaļā atsedzas dolomīta slāņi. Jūrtaka iet pa Nõva dabas liegumu, kur redzami izcili balto un pelēko kāpu skati. Pludmales ir populāra makšķerēšanas un kaitborda vieta.