Jūrtaka - Maršruta informācija

Dižjūra

Baltijas jūras Kurzemes piekraste
Nida – Kolka: 270 km, 1.-15. diena

Par Dižjūru Latvijā sauc Baltijas jūras Kurzemes rietumu piekrasti. No Jūrtakas sākuma – Latvijas–Lietuvas robežstaba – līdz Kolkasragam jūras krasts visbiežāk ir smilšains. Dižjūras posms ir gan vismazāk apdzīvotā piekrastes daļa Latvijā, gan tajā atrodas trešā lielākā Latvijas pilsēta – Liepāja. Starp Pāvilostu un Sārnati jūras krastā
slejas stāvkrasti. Ciemi ir klusi un maz apdzīvoti, vairums iedzīvotāju šeit pavada tikai vasaras. Slīteres nacionālajā parkā Jūrtaka pa lauku un meža ceļiem ved cauri vēsturiskiem lībiešu zvejnieku ciemiem. Mazirbē un Kolkā vietējie zvejnieki joprojām iet jūrā un pārdod pašu kūpinātas zivis. Dižjūras posms noslēdzas pie Kolkasraga, kas atdala Baltijas jūru no Rīgas jūras līča.

E1. diena. Nida - Pape.

Oļainākā Latvijas pludmale

Latvijas – Lietuvas robežstabs ir Jūrtakas sākums. Tā ved cauri Papes dabas parkam pa plašu, Dižjūras apskalotu liedagu, gar skaistām, ar smiltāju kāpukviešiem un kāpuniedrēm apaugušām priekškāpām. Šim posmam raksturīga oļiem klāta pludmale, nelieli kūdras atsegumi un neskartība. Apmetot līkumu Papes kanālam, redzama izteikta Piejūras zemienes ainava, kur starp niedrājiem ieslēpies Papes ezers. Jūrtaka izlīkumo cauri Papes ciemam un pie Papes bākas atgriežas pludmalē. 


M2. diena. Pape - Bernāti.

Tālākais Latvijas rietumu punkts

Visā posma garumā Jūrtaka stiepjas pa liedagu, kuru no sauszemes puses Papes apkaimē ieskauj skaistas priekškāpas, bet aiz ciema nomaina noskalots krasts turpat 10 km garumā, pār kuru sagāzušies priežu stumbri. Lēzenas kāpas atkal parādās Jūrmalciema apkaimē. Aiz Jūrmalciema turpinās plaši saskaloti liedagi, bet, tuvojoties Bernātu ragam, paceļas iespaidīgs, ar priežu mežu apaudzis un vietām noskalots stāvkrasts.


M3. diena. Bernāti - Liepāja - Karosta.

Pilsēta, kurā piedzimst vējš

No Bernātiem līdz Liepājai Jūrtaka ved pa platu liedagu, kur sauszemes pusē sākotnēji ir vērojami noskaloti krasti, bet, tuvojoties Liepājai, augstas priekškāpas, apaugušas ar smiltāju kāpukviešiem un kāpuniedrēm. Tālāk tā izlīkumo cauri Liepājas centrālajai daļai - Vecliepājai - un, šķērsojot Karostas kanālu, nonāk līdz Karostai - militāro un fortifikācijas būvju kompleksam, kuras apskatei ir vērts ieplānot vismaz pusi dienas. Noteikti jānogaršo Liepājas īpašais ēdiens – ”Liepājas menciņi”, kas gatavoti no kūpinātas mencas pēc senas Dienvidkurzemes receptes.


H4. diena. Karosta - Ziemupe.

Karosta - militārais mantojums pie Baltijas jūras

Pirmie četri Jūrtakas kilometri ar daudzu fortu un krasta aizsardzības bateriju paliekām var interesēt militārās vēstures entuziastus, taču no iešanas viedokļa tas ir tehniski sarežģītākais Kurzemes piekrastes posms. Aiz Cietokšņa kanāla Jūrtaka īsu brīdi izlokās pa piekrastes pļavu, tad izskrien liedagā un turpinās līdz pat Ziemupei. Liedags ir plats, stiprāka vēja laikā - ar sašaurinājumu starp Lenkupi un Kārļupīti. Dažviet nelieli stāvkrasti, pārējās vietās – augstas, vietām noskalotas priekškāpas. Stāsta, ka Ziemupes selgā nogrimuši daudzi kuģi, viens pat ar bronzas lielgabaliem.


E5. diena. Ziemupe - Pāvilosta.

Dziedošās smiltis un dzintars

Cilvēku maz apmeklēta pludmale, kur var lasīt dzintarus un akmentiņus ar fosilijām, dzirdēt dziedošās smiltis zem kājām. Ziemupes apkaimē parādās jūras noskaloti stāvkrasti, bet tālāk līdz Akmensragam un Pāvilostai – skaistas, vietām noskalotas priekškāpas, kas noaugušas ar smiltāju kāpukviešiem un kāpuniedrēm. Vietām redzamas pelēkās kāpas. Akmensraga bāka būs labs atpūtas punkts. Pāvilosta ar savu mazpilsētas šarmu, ostas un kūpinātu zivju smaržu liks atgriezties no neskartās dabas civilizācijā.


H6. diena. Pāvilosta - Jūrkalne.

Izcilākie Baltijas jūras stāvkrasti

Ziemeļaustrumos no Pāvilostas ir apskatāmas izcilas pelēko kāpu ainavas, bet jau dažus kilometrus tālāk sākas viens no skaistākajiem Jūrtakas posmiem ar izciliem stāvkrastiem vairāk nekā 20 km garumā. Interesantākās stāvkrastu ainavas ir redzamas pie Strantes, Ulmales un Rīvas ietekas. Daudzviet krasta nobrukumu lejasdaļā vasarā zied orhidejas. Jūrkalnē un tās apkaimē var vērot „divus saulrietus”, - pirmo no pludmales, bet otru – īsu mirkli vēlāk - no stāvkrasta augšas.


E7. diena. Jūrkalne - Sārnate.

Vieta, kur cilvēki laivās šķērsoja Baltijas jūru

Šajā Jūrtakas posmā turpinās iespaidīgais Baltijas jūras stāvkrasts. Ošvalku apkaimē tas „nolaižas” lejā, pārvēršoties par stāvāku priekškāpu, ko nosedz biezi kārklu vainagi, taču iepretim Sārnatei atkal vērojami izteikti stāvkrasti. Šeit samērā īsā gājiena posmā redzami vairāki iespaidīgi dabas skati.


E8. diena. Sārnate - Užava.

Skaistākais Latvijas piekrastes skats

Sārnates apkaimē vēl ir redzams Baltijas jūras stāvkrasts, kas ziemeļu virzienā pamazām kļūst zemāks, un to nomaina noskalots priekškāpu valnis. Starp Vendzavām un Užavas bāku gar jūras krastu ir novērojami Latvijai neparasti skati, kas atgādina smilšaini – akmeņainus tuksnešus ar nabadzīgu veģetāciju – bijušās Padomju armijas poligons. Šeit un arī aiz Užavas bākas bijušo poligonu teritorijās mūsdienās ir redzamas pelēkās kāpas. Tuvojoties Užavas ietekai, liedags kļūst aizvien plašāks un kāpu vaļņi – zemāki. No romantiskās Užavas bākas paveras skaistākais Jūrtakas skats.


M9. diena. Užava - Ventspils.

Savāc savu dzintaru kolekciju!

Šajā posmā Jūrtakas pirmie 6 km ir vientuļš krasta posms ar plašu liedagu un zemām priekškāpām, kuru muguras sedz sudrabotie smiltāju kāpukviešu un kāpuniedru ceri. Aiz Medoles strauta ietekas paceļas iespaidīgs stāvkrasts (~ 19 m) ar šauru, akmeņainu liedagu. Stāvkrasts ātri sarūk un no jauna paceļas divus kilometrus tālāk. Starp stāvkrastiem atrodas bijušais padomju armijas poligons. Pēdējie pieci Jūrtakas kilometri līdz Dienvidu molam Ventspilī ved pa plašu smilšainu liedagu, ko no sauszemes puses norobežo pelēko kāpu biotopi.


E10. diena. Ventspils - Staldzene.

Cauri Ventspilij!

Maršruts ved cauri Ventspilij un tās apkārtnes mežiem. Jūrtaka no Dienvidu mola izlīkumo cauri vēsturiskajam Ostgalam un Vecpilsētai, šķērso Ventu un tālāk cauri Pārventai pa gājēju – veloceliņu turpinās Staldzenes virzienā, kur, apmetusi loku ap Ventspils ostu, atkal atgriežas jūras krastā. Ir vērts paņemt vienu „brīvdienu” un iepazīt pilsētas interesantākās vietas, kā arī apmeklēt Piejūras brīvdabas muzeju.


M11. diena. Staldzene - Oviši.

Galamērķis - Ovišrags

Jau nokāpjot Staldzenes pludmalē, redzams dažus metrus augsts, vietām klajš stāvkrasts, kas pamazām kļūst aizvien augstāks (maksimālais punkts – Kokkalns, 29 m). 3 - 4 km ZA no Staldzenes izveidojies šaurs liedaga posms ar stāvkrastu, ko stipra vēja laikā apskalo viļņi. Aiz Liepenes noskalotais jūras krasts pamazām kļūst zemāks un aiz Jaunupes līdz pat Ovišragam izveidojušies plaši liedagi, kas visliekāko platumu sasniedz Ovišraga galā. No Ovišu bākas paveras lielisks skats pāri koku galotnēm.

Lībiešu valodā Oviši senais nosaukums Paţīkmō.


E12. diena. Oviši - Miķeļtornis.

Starp Ovišu bāku un Miķeļbāku

Jūrtaka ved cauri Ovišu dabas liegumam, kur raksturīgu krasta ainavu veido plaši, smilšaini liedagi un kāpas. Šejienes liedagā dabas materiāli – oļi un smiltis – veido lielas, dabiskas mozaīkas. Lūžņā interesi piesaista dažādu laiku militārā mantojuma objekti, bet pie Lūžupes grīvas ir jāievēro sezonālais liegums ligzdojošo putnu aizsardzībai: 01.04. – 15.07. šeit uzturēties aizliegts. Vieta ir jāapiet, sekojot Jūrtakas marķējuma norādēm. Maršruta galapunkts - Miķeļbāka - ir redzama jau iztālēm.

Lībiešu valodā Oviši senais nosaukums Paţīkmō, Lūžņa - Lūž un Miķeļtornis - Pizā.


E13. diena. Miķeļtornis - Sīkrags.

Galamērķis – Slīteres nacionālais parks!

No Miķeļtorņa līdz pat pagriezienam uz Irbes trošu tiltu (plānots 2019. gadā), skatam paveras plašs liedags ar zemām un skrajām priekškāpām. ~ 4,5 km garumā maršruts ved apkārt Irbes grīvai - sezonālam dabas liegumam, kas veidots ligzdojošo putnu aizsardzībai, un kur uzturēšanās aizliegta 01.04. – 15.07. Jūrtaka apkārtceļā ved pa skaistu priežu mežu ar augstām kāpām, kuru nogāzes ir bagātas ar sēnēm un ogām. Aiz Irbes ietekas līdz pat Sīkragam stiepjas plašs, smilšains liedags, ko ~ 1 km pirms Sīkraga šķērso Ķikana strauts – Slīteres nacionālā parka robeža.

Lībiešu valodā Miķeļtornis senais nosaukums Pizā, Lielirbe / Īra, Jaunciems / Ūžkilā un Sīkrags / Sīkrõg.

 


E14. diena. Sīkrags - Saunags.

Lībiešu krastā

No Sīkraga līdz pat Mazirbes pludmalei plešas smilšains liedags, kuru šķērso Mazirbes upīte. Jūrtaka izved līdz Mazirbes centram, kur apskatāms Lībiešu Tautas nams. Tālāk pa maziem meža un lauku ceļiem, gar bijušo Mazirbes jūrskolu, tā izlokās cauri mazajiem lībiešu piekrastes ciemiem – Košragam, Pitragam un sasniedz Saunagu. Lībiešu krasts ir vienīgā vieta, kur iepazīstams lībiešu – vienas no pasaulē mazākajām tautām - kultūrvēstures mantojums. Norādes zīmes šeit ir latviešu un lībiešu valodās.

Lībiešu valodā Sīkrags senais nosaukums Sīkrõg, Mazirbe / Irē, Košrags / Kuoštrõg, Pitrags / Pitrõg un
Saunags / Sǟnag.

 


E15. diena. Saunags - Kolka.

Eiropas sirds – Kolkasrags!

Jūrtakas posms, kas piemērots ikviena vecuma un sagatavotības gājējam. No Saunaga pa maziem lauku un meža ceļiem Jūrtaka izlokas līdz Vaidei, kur tā atkal atgriežas jūras krastā. Līdz Kolkasragam aizstiepjas plaši, smilšaini liedagi, kas pāriet zemās, skrajās priekškāpās, aiz kurām atkal seko mežainas jūrmalas kāpas, bet ~ 2 km garumā – noskalotas kāpas, aiz kurām paceļas Dumbrkalni. Ir veikti ~ 250 km un sasniegts Kolkasrags – robežšķirtne starp Dižjūru un Mazjūru – Rīgas jūras līci. Kolkasrags ir viena no Baltijas piekrastes populārākajām putnu vērošanas vietām.

Lībiešu valodā Saunags senais nosaukums Sǟnag, Vaide / Vaid un Kolka / Kūolka.