Matsalu nacionālais parks un Rietumigaunijas salas.

62. posms. Hījumā (Hiiumaa) sala.

SEE Vērts redzēt

Heltermā (Heltermaa) osta un rokdarbu māja.
Heltermā osta galvenokārt apkalpo prāmju satiksmi līnijā Heltermā-Rohukila. Ostā ir arī visi nepieciešamie apstākļi kravas un pasažieru kuģu uzņemšanai, kā arī to ātrai un kvalitatīvai apkalpošanai. Heltermā ostā var iebraukt arī jahtas, kuru maksimālā iegrime ir 2,8 m. Ostā darbojas viesnīca, informācijas punkts, rokdarbu veikals un bārs. State Port Register
Pihalepas baznīca (Pühalepa kirik).

Igaunijā vecākā akmens baznīca.

N Sūremeisas pils (Suuremõisa loss).

Muižas komplekss baroka stilā ar muzeju, daiļdārzu un parku.

Sūres osta (Suuresadama).

Sena zvejas osta un klēts.

Hījumā muzejs “Pikk Maja” (Garā māja).

Iepazīstina ar salas un tekstilfabrikas attīstības vēsturi.


 

Pastaigu taka Kerdla (Kärdla) – Tervanina (Tõrvanina), 5,5 km.

Piejūras laipu taka ar ugunskura vietām.

 

Tahkunas bāka (Tahkuna tuletorn).
Tahkunas bāka atrodas Hīumā ziemeļu daļā. Čuguna bākas būvniecība sākta 1873. gadā. Bāka ir samontēta no t.s. Gordona sistēmas čuguna detaļām. Sistēma ir balstīta uz rūpnīcā izgatavotām detaļām, kas ir viegli transportējamas, tāpēc arī augstā torņa montāža izrādījās salīdzinoši vienkārša. Interesanti zināt! • Cariskā Krievija iegādājās bāku Parīzes pasaules izstādē 1871. gadā. • Igaunijas piekrastes augstākā bāka – 42,7 m virs jūras līmeņa.
Hījumā Militārais muzejs (Hiiumaa militaarmuuseum).

Ekspozīcija sastāv no munīcijas līdz krasta aizsardzības artilērijai, tiek rīkoti militārie pārgājieni.

 

N Luidjas (Luidja) pludmale un alksnājs.
Ikdienas garāmgājēja skatījumā Luidjas alksnājs šķiet diezgan parasta melnalkšņa audze, kas sastopama arī citviet Hījumā dumbrāju un tērču krastos. Patiesībā šī ir vairāk kā gadsimtu ilguša, unikāla kāpu nostiprināšanas eksperimenta vieta. Alksnāja izveides vēsture aizsākās no nepieciešamības aizsargāt Luidjas piekrastes ceļus un apkārtnes laukus un pļavas no vēja pūstajām smiltīm. Luidjas alksnāja izveidotājs Karls Fridrihs Vilhelms Ārens (1855-1938) ir dzimis Vācijā, Meklenburgā-Švērenē, muižas pārvaldnieka ģimenē. Viņš studēja mežniecību Rostokā un Greifsvaldē. Alksnāju kāpu smilšu nostiprināšanai Ārens izveidoja 1901.-1903. gadā.
N Rebastemē pastaigu taka (Rebastemäe matkarada), 1,5 km.

Apļveida taka ar kāpnēm un skatu platformām.

 

N Neljatēristi dabas taka (Neljateeristi loodusrada), 3 km

Taka vijas gar krauju, kas ir Ledus laikmeta lieciniece.

 

Kepu bāka (Kõpu tuletorn).
Igaunijas un vienlaikus arī Baltijas jūras un Baltijas valstu vecākās bākas vēsture aizsākās pirms vairāk nekā 500 gadiem, kad Hanzas savienībai radās nepieciešamība pēc orientiera jūrā. Gar Hīju salu veda svarīgākais Ziemeļeiropas rietumu-austrumu virziena preču ceļš, un tirgoņi sūdzējās par kuģu pazušanu Baltijas jūrā. Tā nu tika uzbūvēta Kepu bāka, kuras uzdevums bija brīdināt kuģus par Hīju sēkļa atrašanās vietu. Bāka tika uzcelta Hīju salas augstākajā punktā - 67 m augstumā virs jūras līmeņa. Bākas augstums no zemes ir 36 m, tādējādi signāluguns ir izvietota 102,6 metru augstumā virs jūras līmeņa. Tā ir Baltijas jūrā visaugstāk novietotā signāluguns.  
Ristnas (Ristna) dabas centrs un jūras lielveikals.

Pludmalēs savākto jūras atkritumu izstāde.

Ristnas bāka un sērfošanas paradīze.

Ristnas bāka atrodas uz Ristnas ziemeļu puses zemesraga. 1873. gadā pasūtītā bāka izgatavota Francijā 1874. gadā. Tās pakājē atrodas neliela ēdnīca.

N Vanajē ielejas mācību taka (Vanajõe oru õpperada), 1 km
Vanajē (Vanajõe) ieleja ir vieta, kas apliecina, ka Hījumā var atrast visu: upes, ezerus, kalnus un ielejas. Tas, ka šeit atrodas ielejas, ir apbrīnojami, jo liekas neiespējami nolaisties zemāk par līdzenumu. Tomēr šī ieleja ar saviem augstajiem smilšu krastiem un ar noslēpumaino ūdeni plānas kafijas krāsā ir īsta skaistule. Ūdens ātri mīkstajā un smilšainā augsnē ir izveidojis aizvien dziļāku un dabiskāku gultni. Šeit aug daudz zalkteņu, uz šejieni nāk nārstot jūras foreles un mājokļus mēģina veidot Eiropas ūdele. Vanajē ielejā ir atrasts arī krāsainais pigments, kuru sajaucot ar ūdeni, tiek iegūta krāsa māju krāsošanai.
Seru (Sõru) osta un kuģniecības centrs.

Ekspozīcija par vietējo kuģniecības kultūru un prāmju satiksme uz un no Sāremā salas.

 

N Orjaku mācību taka (Orjaku õpperada), 3 km.

Laipu taka ar putnu vērošanas torni.

 

Orjaku osta un Mūli (Muuli) pastaigu taka.
Orjaku ostā ir 40 piestātnes un 5 vietas kemperiem. Osta atrodas netālu no dabas rezervāta. Osta kā zvejas vieta tika izmantota jau 17. gadsimtā. 1912. gadā ostu sāka būvēt kā cariskās Krievijas jūras spēku mīnu flotes bāzi. Vasarā ostā ir atvērta kafejnīca un apmeklētāju centrs, kur var iepazīties ar izstādēm, iegādāties vietējo amatnieku izstrādājumus, izmantot publiskā interneta punkta pakalpojumus un jautāt tūrisma informāciju par Hījumā apskates objektiem un pasākumiem. Ostas tuvumā ir vairākas pārgājienu takas. Reģionu ir iecienījuši arī putnu vērotāji.
N Sēretirps (Sääretirp), 2 km.

Akmeņains zemesrags, kas sniedzas jūrā.

Vaemlas vilnas fabrika (Vaemla villavabrik).

Šī vilnas fabrika darbojas kopš 1860. gada.