Jūrtaka - Praktiskā informācija

Piekrastes daba

  • Latvijā Jūrtaka galvenokārt iet pa smilšainām pludmalēm, dažviet akmeņainiem liedagiem, īsos posmos – pa piejūras pļavām. Piekrastes mežos ir iestaigātas takas un nelieli ceļi. Atsevišķos posmos smiltis var būt mīkstas, kas apgrūtina iešanu.
  • Igaunijā gar pašu jūras krastu Jūrtaka iet ~ 100 km garumā – galvenokārt starp Hāpsalu un Tallinu. Citviet ir sarežģīta krasta līnija, ko veido daudzie zemesragi, pussalas, mitrāji - niedrāji, palieņu pļavas, lagūnas un sekli līči, tādēļ pārējie ~ 500 km ir veicami pa piekrastes takām, ceļiem un gar autoceļu malu.
  • Pilsētās un apdzīvotās vietās Jūrtaka ved pa gājēju ietvēm.
  • Piekrastes reljefs galvenokārt ir līdzens un lielākā Jūrtakas daļa atrodas tuvu jūras līmenim.
  • Stāvkrasti Latvijā sastopami no Strantes līdz Ošvalkiem un Staldzenes apkārtnē, kā arī Vidzemes akmeņainajā piekrastē, savukārt klintis var redzēt Harju apriņķī netālu no Tallinas Igaunijā.
  • Maršruts ir veicams visos četros gadalaikos. Katrā gadalaigā ceļošanai ir savi ieguvumi un trūkumi: 

- Vasaras (jūnijs - augusts) Latvijā un Igaunijā ir tūrisma sezona, kad piekrastē uzturas vairāk cilvēku, nekā citos gadalaikos, tādēļ naktsmītnes jūras tuvumā var būt rezervētas jau kādu laiku iepriekš, bet lielāko pilsētu tuvumā ilgāk var būt jāgaida uz pasūtīto maltīti. Vasarā ūdens temperatūra jūrā var sasniegt + 18 - 20 °C un vairāk, tādēļ iespējams peldēties. Smilšainos krasta posmus ir patīkami iet basām kājām, pārbrienot arī upītes un strautus, kas ietek jūrā. Vasarā var būt arī ilgāki lietus un zemākas gaisa temperatūras (~+13oC) periodi, tādēļ noteikti ieteicams iepriekš uzzināt laika prognozi. 

- Rudenī (septembris - novemris), ejot cauri mežiem, īpaši Igaunijā, parādās vairāk krāsu - krāsojas koku lapas, ir atrodamas sēnes, ogas un rieksti. Migrē putni. Vērojamas vētras, kuru laikā no jūras tiek izskalots dzintars. Šajā laikā daļa naktsmītņu un ēdināšanas vietu var būt slēgtas, tādēļ nepieciešams tās savlaicīgi rezervēt. 

- Maršruts ir veicams arī ziemā (decembris - februāris), tomēr jārēķinās, ka vairums pakalpojumu šajā laikā nav pieejami. Ja ir noturīgs sniegs un sals, vairāki posmi, piemēram, Vidzemes piekraste, ir veicami ar slēpēm. Apskatāmi ledus veidojumi. 

- Dodoties pārgājienā pavasarī (marts - maijs), var novērot dabas mošanos - pārsvaru gūst zaļā krāsa, Kurzemes līča piekrastē smaržo ceriņi, atgriežas putni. Upītēs un strautiņos, kas vasaras laikā var būt viegli pārbrienami, pavasaros iespējams augsts ūdens līmenis, tādēļ jāmeklē tuvākais tiltiņš. Pavasarī naktsmītņu un ēdināšanas pakalpojumu piedāvājums joprojām ir ierobežots. 

  • Nozīmīgākie šķēršļi ir  lielo upju ietekas – Saka, Irbe, Venta, Lielupe, Daugava, Gauja, Salaca, Pärnu u.c. Jūrtaka tās apiet pa tuvākajiem ceļiem un tiltiem. 
  • Mazās upītes un strautus mazūdens periodā var pārbrist. Daudzu mazo upīšu ieteku tuvumā ir gājēju tiltiņi vai laipas.
  • Baltijas jūras piekrastei nav raksturīgas bīstamas dabas stihijas. Spēcīgas vētras notiek reti, parasti tās ir rudens vai ziemas sezonā.
  • Latvijā valdošie ir Rietumu vēji. Baltijas jūras Latvijas piekrastē tie ir izteikti specīgāki, tāpēc no Lietuvas robežas līdz Kolkai gājiens var būt ērtāks šādā virzienā, ar ceļavēju no muguras.
  • Jūrtakā nav paisumu un bēgumu, kas ierobežotu vai padarītu nedrošu pārvietošanos gar pašu jūras krastu. 
  • Jūras krasts ir mainīgs un katrā nākamajā reizē viena un tā pati vieta var izskatīties citādi. Stāvkrastus noskalo vētras, mainās pludmale, smilšaina liedaga vietā var būt oļains vai pat akmeņains, citreiz oļus sedz uzskalota smilts.

Pakalpojumi un infrastruktūra

Naktsmītņu daudzums dažādos piekrastes posmos ir atšķirīgs. Naktsmītnes kartē ir atzīmētas ar  , bet kempingi –  simbolu . Informācija par naktsmītnēm ir atrodama katras maršruta dienas aprakstā. Ceļvedī ir norādīti naktsmītņu nosaukumi un  . Naktsmītnes ieteicams rezervēt laicīgi, jo tūrisma sezonas laikā pie jūras tās var būt aizņemtas, bet nesezonā tāsvar būt slēgtas vai pieejamas tikai ar savlaicīgu rezervāciju.

Ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju daudzums dažādos piekrastes posmos atšķiras. Ceļveža maršruta lapās ir norādīts, kurās vietās ēdināšanas pakalpojumu nav. Ir uzņēmumi, kas darbojas tikai vasaras sezonā, tādēļ pirms apmeklējuma drošāk ir piezvanīt.

Jūrtakas malā ir izveidotas vairāk nekā 70 publiskas bezmaksas atpūtas vietas. Tajās ir nojumes, galdi, soli, atkritumu urnas, daudzās – ugunskura vai grila vietas un tualetes. Atpūtas vietas ir arī kempingos un pie naktsmītnēm, taču to izmantošana ir jāsaskaņo ar saimniekiem.

Veikali atrodas lielākajās apdzīvotajās vietās, taču ir atsevišķi maršruta posmi, kuros veikalu nav vienas dienas gājiena garumā. Informācija par to ir norādīta maršruta lapās.

Lielākajā piekrastes daļā ir pieejams sabiedriskais transports (visbiežāk autobuss, retāk – vilciens), taču iepriekš jāprecizē kursēšanas laiki - Latvijā: www.1188.lv/satiksme, Igaunijā: www.peatus.ee, www.tpilet.ee. Liepājā, Ventspilī, Jūrmalā, Rīgā, Pērnavā, Hāpsalā un Tallinā izmantojams pilsētas sabiedriskais transports. Uz Igaunijas salām var nokļūt ar prāmi: Kihnu, Vormsi (www.veeteed.com), Sāremā, Hījumā (www.praamid.ee), Osmusāre (www.osmussaarereisd.ee).

Doktorāti, ārsta prakses un aptiekas ir pieejami pilsētās un lielākās apdzīvotās vietās. Ārkārtas situācijās:   112!

Kā iziet Jūrtaku?

  • Jūrtaka sastāv no 60 atsevišķiem vienas dienas gājieniem, kas aprakstīti ceļveža lapās.
  • Katra diena ir kā atsevišķs, neatkarīgs maršruts. Dienas savienojot, var veikt vairāku dienu maršrutu.
  • Jūrtaku var sākt jebkurā fiziski pieejamā vietā un iet vienā vai otrā virzienā (marķējums ir abos virzienos). Ar  ceļvedī ir norādīts katras dienas ieteicamais starta un finiša punkts.
  • Atkarībā no interesēm un iespējām, atsevišķus posmus var neiet kājām, bet veikt ar sabiedrisko transportu, vai vienoties ar naktsmītņu saimniekiem par transporta un mantu pārvadāšanu.
  • No www.jurtaka.lv var izdrukāt maršruta dienu aprakstus un lejupielādēt GPX failus.
  • Dabā orientēties palīdz maršruta marķējums (balts – zils – balts) uz kokiem, akmeņiem un citiem dabas objektiem un Jūrtakas uzlīmes uz ceļa zīmēm, elektrības stabiem, tiltu margām ciemos un pilsētās, kā arī norādes ceļa zīmes.  
  • Vietās, kur Jūrtaka iet pa liedagu un ilgstoši nav jānogriežas, tā nav marķēta.  Dižjūrā (Baltijas jūras Kurzemes piekraste) un Mazjūrā (Rīgas jūras līča Kurzemes piekraste) kāpās pie apdzīvotām vietām ir izvietotas lielas koka norādes, kas informē par konkrēto apdzīvoto vietu, kā arī parāda attālumu līdz nākošajam ciemam abos virzienos.   
  • Jūrtakas malā ir izvietoti informācijas stendi.
  • Kā ceļot pa Jūrtaku, ja savu auto atstājat starta punktā  ?
    • Kur iespējams, ar sabiedrisko transportu var doties atpakaļ pie sava auto, tālāk uz citu galamērķi un nakšņošanas vietu.
    • Ar naktsmītnes saimnieku var vienoties par transfēra pakalpojumu.
    • Gājēji var organizēt savu loģistiku, vienu auto iepriekš atstājot finiša, otru starta punktā.
       

Noderīgi padomi

Nauda un dokumenti

  • Ceļojumā līdzi ieteicams ņemt skaidru naudu (EUR), jo ne katrā vietā var norēķināties ar karti, kā arī ne visur ir pieejami bankomāti.
  • Šķērsojot valstu robežu un tās tuvumā ir jābūt līdzi personu apliecinošiem un ceļošanai derīgiem dokumentiem.

Inventārs

  • Akmeņainos un klinšainos posmos noderēs slēgta tipa apavi, bet vietās, kur krasts ir aizaudzis, - ūdensizturīgi apavi. Noderēs arī mitruma un vējizturīgs apģērbs.
  • Vēlama aptieciņa.
  • Noderēs tālruņa ārējais akumulators, jo ir vairāki garāki posmi, kuros elektroierīču uzlāde nav iespējama.

Teltis un ugunskuri

  • Celt teltis un kurināt ugunskurus drīkst:
  • Latvijā:
    • īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT ) - nacionālajos parkos, dabas parkos un dabas liegumos tikai šim nolūkam paredzētās publiskās atpūtas vietās;
    • ārpus ĪADT - pludmalē (teritorijā no jūras malas līdz pirmajām kāpām - vietai, kur sākas sauszemes veģetācija), ja vietējās pašvaldības noteikumi to neaizliedz. Šos noteikumus var uzzināt tuvējā  .
  • Igaunijā: tikai šim nolūkam paredzētās vietās. Pludmalē to darīt ir aizliegts.
  • Ja ugunskura vietā nav malkas, tad ugunskuram jālasa sausie un kritušie koku zari. Ugunskuru nedrīkst atstāt bez uzraudzības. Pēc kurināšanas jāpārliecinās, ka ugunskurs ir nodzēsts.
  • Pārnēsājamo grilu izmanto labiekārtotajās ugunskura vietās.
  • Latvijā un Igaunijā ugunskurus kurināt aizliegts kāpu joslā un paaugstinātas ugunsbīstamības periodā. Informācija par ugunsbīstamību Latvijā ir atrodama: www.lvgmc.lv, Igaunijā - www.emhi.ee. Pārliecinies, vai ugunsbīstamības dēļ (Latvijā - www.vmd.gov.lv) nav aizliegts doties mežā.
  • Ugunsgrēka gadījumā Latvijā ir jāzvana pa tālruni 112 vai uz attiecīgo virsmežniecību (meklēt www.vmd.gov.lv), Igaunijā – 1524, vai tuvākajam Valsts meža apsaimniekošanas centram (RMK) informācijas punktā Igaunijā www.rmk.ee.

Drošība un sakari

  • Ja ir kādi neskaidri jautājumi par Jūrtaku, jāsazinās ar vietējo .
  • Dažās vietās var nebūt mobilā telefona zonas pārklājuma.
  • Lielākajā daļā naktsmītņu un ēdināšanas uzņēmumu ir pieejams Wi – Fi.
  • Klintis un stāvkrasti sastāv no nenoturīgiem nogulumiežiem - to tuvumā var veidoties nobrukumi un noslīdeņi.
  • Stipra vēja laikā nav droši tuvoties vietām, kur stāvkrastus apskalo viļņi; tiem jāiet apkārt.
  • Siltajā laikā nepieciešams pretodu līdzeklis.
  • Baltijas jūras ūdeņos nav sastopamas cilvēkiem indīgas un bīstamas augu un dzīvnieku (t.sk. - medūzu) sugas. Odze ir vienīgā Baltijas valstīs dzīvojošā indīgo čūsku suga, kas parasti pati neuzbrūk. Tās apdzīvo ar zāli un krūmiem aizaugušus izcirtumus un mežmalas, purvus, skrajus priežu mežus, kur aug virši un meža ogulāji. Odzes var saulē sildīties uz takām.
  • Ārpus pludmales var būt ērces.
  • Jūras krastā var būt izskalots t.s. „fosfors” – padomju ķīmisko ieroču atliekas, kas izskatās pēc dzintara un ir ļoti bīstamas. Par tiem ir jāziņo policijai:  110 vai 112.
  • Bijušie militārie objekti, kas nav atvērti apmeklētājiem, var būt nedroši.

 Videi draudzīga ceļošana

  • Latvijā un Igaunijā var droši dzert ūdeni no krāna. Izmanto daudzkārt lietojamo pudeli.
  • Centies iegādāties preces mazākos iepakojumos un savus atkritumus nes līdzi līdz tuvākajai atkritumu tvertnei.
  • Ja līdzi ir suns, pieskati, lai tas netraucē ligzdojošos putnus un putnus atpūtā, savvaļas dzīvniekus, un pavasarī nenodara kaitējumu roņu mazuļiem. Pilsētu pludmalēs suņa atrašanās var būt aizliegta. ĪADT suns ir jāved pavadā.
  • ĪADT ievēro iekšējās kārtības noteikumus, bet Igaunijā - arī brīvās pārvietošanās principus loodusegakoos.ee/rules-of-conduct/freedom-to-roam 

NaviCup



NaviCup mobīlā aplikācija dod iespēju vēl uzlabot pārgājienu pieredzi. Lejuplāde: Google play vai App store.

Plašāka informācija atrodama NaviCup mājaslapā.

Ceļvedī apkopotā informācija un GPX failu saturs atbilst situācijai 2017. – 2018. gadā. Izmantojot GPX failus, jārēķinās, ka mežos, pilsētās un apdzīvotās vietās, pie stāvkrastiem u.c. ir/var būt nobīde (kļūda) no Jūrtakas maršruta.